1927-1940
Korporācijas
izveide, Latvijas brīvvalsts periods
|
Dibināšana
Korporācija Varavīksne var lepoties ar
piecu gadu garu priekšvēsturi, jo tā tika izveidota, pārveidojot 1922. gada
6. martā dibināto LU studenšu literāro biedrību ar tādu pašu nosaukumu.
Izvērtējot
izaugsmes iespējas un turpmākos attīstības virzienus, 1927. gada 25. novembrī
studenšu literārās biedrības locekļu vairākums balsoja par korporācijas
dibināšanu.
Lielākā daļa
uzskatīja, ka tādējādi varēs piesaistīt jaunas studentes, pasargājot biedrību
“no lēnas iznīkšanas”, un aizkavēs tās biedreņu aizplūšanu uz jau
eksistējošām studenšu korporācijām (vairākas studentes jau bija izstājušās
no biedrības un kopā ar citām studentēm nodibinājušas jaunas korporācijas:
korp! Gundega, korp! Imeria un korp! Selga).
Ievērojot to,
ka iniciatores biedrības pārveidošanai par korporāciju bija tās pašas, kuras
1922. gadā dibinājušas biedrību, tika nolemts, ka par studenšu korporācijas
Varavīksne dibinātājām tiks reģistrētas:
1) Dr. med.
Zenta Dambekalne,
2) Dr. med.
Irma Dambekalne,
3) Cand.
hist. Austra Dāle,
4) Cand.
hist. Angelika Gailīte.
Jaundibinātajai studenšu korporācijai Varavīksne no biedrības līdzi nāca
literāras tradīcijas, bet korporācijas uzbūves un veidošanas darbs bija jāsāk
no sākuma: jāizstrādā un jāapstiprina statūti, korporācijas krāsas
(trikolors) - zils, zelts, violets un komāns (dokuments, kurā ietverti un
definēti galvenie principi, mērķi, pārvaldes orgāni, ārējās nozīmes,
pienākumi, tradīcijas). Komāna izstrāde notika balstoties uz pirmās latviešu
studenšu korporācijas „Daugaviete” komāna paraugu un padomiem.
Jau no 1927. gada 25. novembra pastāvēja filistru
biedrība.
Par Korporācijas devīzēm tika izvēlētas: “Darbam, dailei,
vienībai!”, “Vitam impendere vero!” (Dzīvi veltīt patiesībai).
Korporācijai „Karoga
dziesmu" radīja tās vārdu autore g!fil! Elza Stērste un mūzikas autors prof. Jāzeps Vītols.
No dibināšanas brīža korporācija realizēja aktīvu darbību.
Notika audzināšanas, dziesmu (kantu), deju stundas, literārie vakari u.c.
akadēmiska rakstura un saviesīgi pasākumi.
|
Skaits
1940. gadā
Latvijā jau bija 249 varavīksnes.
Par goda filistriem
(goda locekļiem) līdz 1940. gadam tika uzņemti: rakstniece Anna Brigadere,
dzejniece Elza Stērste, māksliniece Ellija Rozentāle (mākslinieka Jaņa
Rozentāla kundze), teātra un literatūras kritiķe Paula Jēgere-Freimane,
sabiedriskā un kultūras darbiniece Frīda Olava (mācītāja Viļa Olava kundze),
Dr. iur. Hermanis Albāts, Dr. paed. Longins Ausējs, prof. Ernests Birkhans,
prof. Roberts Krimbergs, prof. Kārlis Kundziņš, prof. Kārlis Strautbergs,
prof. Ernests Paukuls.
|
Konventa
dzīvoklis
Iesākumā korporācijas
iekšējā dzīve norisinājās dažādās telpās, kādu brīdi pat goda filistres
Ellijas Rozentāles viesistabā. Ar
laiku konventa dzīvoklis tika iekārtots īrētās telpās: Studentu klubā -
Valdemāra ielā 69-12, kopš 1934.gada Brīvības ielā 93-8 un 1940. gada
jūnijā Ausekļa ielā.
|
1940-1991
Okupācijas/ Padomju Latvijas periods
1940. gadā
Padomju Savienībai okupējot Latviju, būtiski izmainījās visa Latvijas
iedzīvotāju dzīve. Izmaiņas skāra arī korporācijas - tās tika slēgtas, īpašumi
un inventārs atsavināti, dokumenti bija jānodod.
Arī korporācijas Varavīksne darbība tika izbeigta
1940. gada 18. jūlijā.
Sekojošie Otrā
pasaules kara gadi Varavīksnes saimē, tāpat kā visā latviešu tautā, cirta dziļas
un sāpīgas rētas. Represijām tika pakļautas daudzas Varavīksnes un to ģimenes
locekļi: aresti vai izsūtījums uz Sibīriju, aizliegums strādāt vai studēt
izvēlētajā profesijā utt. 1944. gadā daudzas devās bēgļu gaitās uz rietumiem.
Kara laikā,
Latvijai esot zem vācu
okupācijas varas, varavīksnes vēl pulcējas uz gada svētkiem 1942. gadā un
1943. gadā. Bet pēc otrā pasaules kara beigām, Latvijai paliekot zem padomju
okupācijas varas, tas vairs nebija iedomājams - korporāciju aizliegums
saglabājās.
Varavīksnes
Latvijā klusi uzturēja un saglabāja tikai savstarpējos kontaktus. Personīga
rakstura tikšanās, savstarpēja palīdzība, aizgājēju izvadīšana zili zelta
violetiem ziediem, sarakste ar trimdiniecēm - tāda bija Latvijā palikušo
varavīkšņu iespējamā darbība.
|
1944 – mūsdienas
Emigrācijas
periods
Pēc kara bēgļu gaitās uz Rietumiem devušās varavīksnes
uzsāka sazināšanos un Vācijā, Eslingenā 1947. g. 26. maijā tika atjaunota
korporācijas darbība. Eiropā
tika apzinātas 78 varavīksnes, no kurām 1949-50.gadā lielākais vairums
izceļoja uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Korporācijas kontakti, morālais un arī
praktiskais atbalsts bija ļoti noderīgs tieši bēgļu gaitu sākumposmā. Tika
izveidots savstarpējs palīdzības fonds, kam līdzekļi tika gūti no
brīvprātīgām iemaksām.
Arī vēlāk korporācija
trimdā bija viena no tām populārajām vietām, kur latviešiem pulcēties,
uzturot savu identitāti un kopjot tradīcijas. Trimdā korporācijām iezīmējās
savas īpatnības: veidojās vairākas kopas, jo cilvēki tika izkaisīti pa
dažādām valstīm vai dažādām pilsētām.
Varavīksnei trimdā izveidojās sekojošas kopas: Ņujorkas, Toronto, t.s.
Vidusamerikas (kopai bijuši dažādi nosaukumi: Klīvlandes, Mičiganas-Ohaijo,
Ziemeļamerikas vidējo apgabalu) un Bostonas kopa.
Sanākšanas
notika nevis konventa dzīvokļos (jo tas prasīja lielus līdzekļus un to tikai
ar laiku varēja atļauties lielākās korporācijas), bet privātās vai labākajā
gadījumā īrētās telpās.
Ņujorkas kopa sākumposmā kļuva koordinācijas centrs, kas
apzināja varavīksnes un aicināja tās aktīvam darbam
1953. gadā tika iesvētīts karogs un
emigrācijā pirmo reizi tika uzņemtas jaunas locekles. 1954. gadā tika atmiņā
restaurēts un no jauna izstrādāts komāns, statūti un tradīcijas.
1956. gadā sāka izdot korporācijas žurnālu “Varavīksnes
lokā”.
1967. gada 25. novembrī tika iesvētīts atjaunotais
vapenis, kas vēlāk 2002. gadā tiks nodots Latvijas konventam.
Arī turpmākos
gadus Ņujorkas kopa saglabāja savu aktivitāti.
Par
emigrācijas ziedu laikiem var minēt pirmos 20 gadus no korporācijas
atjaunošanas ārpus Latvijas: 1953. gads (tiek uzņemtas pirmās meitenes) līdz
1973. gadam (kad iestājās pēdējais lielais coetus (16 meitenes)).
2009. gadā korporāciju
saraktos minētas 90 aktīvas varavīksnes visā trimdas pasaulē.
Ar Latvijas
neatkarības atjaunošanu sākās trimdas varavīkšņu palīdzība Latvijas
kopas izveidei - gan tradīciju un komāna izstrādē, gan
tīri praktiskā ziņā - piemēram, regāliju sagādē, kā arī finansiāla rakstura
jautājumu risināšanā, piemēram, kopējais lielais darbs - 2006-2009. gads
- ziedojumi konventa dzīvokļa remontam.
|
1989 –
mūsdienas
Korporācijas
atjaunošana Latvijā.
Mūsdienu periods
|
Atjaunošana
Korporācija
Varavīksne Latvijā tika
atjaunota 1989. gada 29. novembrī. To atjaunoja 18 varavīksnes un varavīkšņu
radinieces (tās, kuru mammas, vecmammas vai radinieces bija darbojušās korporācijā).
1989. gada 15.
decembrī studenšu korporācija Varavīksne tika likumīgi atzīta pie Latvijas
Universitātes.
1991. gadā
korporācija Varavīksne svinēja 100 semestru atceres svētkus, kad 20
varavīksnēm, kuras ar korporāciju bijušas saistītas vismaz 50 gadus jeb simts
semestrus, tika piešķirts zelta cirķelis un zelta filistres nosaukums.
1992. gada 27. novembrī tika iesvētīts korporācijas Varavīksne
karogs.
Varavīksne iekļāvās Studenšu Prezidiju Konventā - kur prezidēja
1996./1997.m.g. un 2008/2009.m.g.
2001. gada 16. janvārī atjaunoja Filistru biedrību.
Korporācijas ikdienas dzīve Latvijā atsākas pēc
ierastajām tradīcijām, ko atjaunot palīdzēja gan esošās korporantes, gan
trimdas varavīksnes. Pamazām radās arī jaunas
tradīcijas. |
Eksternie
pasākumi Lai veicinātu visu korporāciju locekļu draudzību un popularizētu sportiskas aktivitātes, varavīksne
bija korporāciju vasaras sporta spēļu iniciatore un organizatore no
1998-2001. gadam.
Savukārt, popularizējot teātra mākslu, no 1995. g. korporācija Varavīksne
organizē korporāciju Teātra festivālu, kurā var piedalīties visas
korporācijas ar lugām, kuru vērtēšanā tiek iesaistīta profesionāla žūrija.
|
Skaits
Jau 1990./91. m. g. beigās Latvijā bija 53 varavīksnes, no tām 21
locekle, kuras tika uzņemtas korporācijā līdz 1940. gadam.
2015.gadā Latvijā ir 116 varavīksnes.
Goda filistri
Pēc 1989. gada par goda filistriem ir uzņemti: arhitekts Atis Rozentāls un
viņa kundze Vija Tuma, aktrise Vera Singajevska, mūziķi - pianiste Inta
Villeruša un čellists Māris Villerušs, J. Akuratera muzeja vadītāja Rūta
Cimdiņa, rakstniece, tulkotāja, diplomāte
Anna Žīgure (goda filistres Elzas Stērstes mazmeita), k! Fraternitas Lettica
fil! Pēteris Bolšaitis , V/A Rakstniecības, teātra un mūzikas Raiņa un
Aspazijas mājas vadītāja Gaida Jablovska un kultūras darbiniece Silvija
Raikova.
|
Konventa
dzīvoklis
No atjaunošanas brīža 17 gadus korporācija
iekšējo dzīvi organizēja dažādās telpās. Konventiem un literārajiem vakariem telpas tika īrētas Radioamatieru klubiņam
piederošajā pagrabiņā (ieeja no Marijas ielas), korp! fr! Lettica mājā
Lāčplēša ielā 1, Kultūras Fonda telpās Basteja bulvārī 12, Arhitektu namā
Torņu ielā 11, korp! Dzintra dzīvoklī Valdemāra ielā 67.
Taču sapnis par savu
konventa dzīvokli bija. No 2005. gada šim sapnim varavīksnes sāka vākt
ikmēneša mērķmaksājumus un ziedojumus.
Kopš 2006. gada
jūlija, pateicoties s!k! Varavīksne zelta filistres Īras Bolšaitis un goda
filistra Pētera Bolšaiša dāvinājumam, s!k! Varavīksne ieguva savas mājas
Rīgā - Baznīcas ielā 39-2A.
Pēc remontperioda un paralēlas
dzīvošanas 2009. gada 15. maijā oficiāli tika atklāts korporācijas Varavīksne
konventa dzīvoklis. 2012.
gada novembrī konventa dzīvoklis tika iesvētīts (mācītāja Vaira Bitēna).
Aktuālais Ar piecu gadu
intervālu plaši tiek svinēti korporācijas dibināšanas gadskārtas atceres
pasākumi, kas parasti ietver šādus pasākumus: vēsturei veltīts
literārais vakars, dievkalpojums baznīcā, svinīgais akts LU un jubilejas balle. 1992. gadā – tika
atzīmēta 65. gadskārta,
1997. gadā – 70. gadskārta, 2002. gadā – 75. gadskārta, 2007. gadā – 80.
gadskārta, 2012. gadā – 85. gadskārta. 2017. gada rudenī tika nosvinēta s!k! Varavīksne 90. gadskārta.
Ar 2009./2010. akadēmisko gadu s!k! Varavīksne darbojas arī Jelgavā,
uzņemot Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošās jaunietes. Ar
Jelgavas studentu korporāciju Frat! Imantica tika noslēgta vienošanās par viņu
konventa mājas telpu izmantošanu, līdz ar to s!k! Varavīksne var organizēt
Jelgavā literāros vakarus, viesu vakarus, deju stundas un citas korporācijas aktivitātes.
Varavīksnes piedalās arī LLU un Jelgavas
pilsētas pasākumos. s!k! Varavīksne biedres darbojas gan korporāciju deju kopā Marmale, gan S!P!K! korī.
2016. gadā varavīksnes organizēja jau 20. Studentu un studenšu korporāciju
Teātra festivālu. 2018. gadā varavīksnes organizēja jau 22. Studentu un studenšu korporāciju Teātra festivālu.
|
|
|