1927-1940

Korporācijas izveide, Latvijas brīvvalsts periods

Dibināšana

Korporācija Varavīksne var lepoties ar piecu gadu garu priekšvēsturi, jo tā tika izveidota,
pārveidojot 1922. gada 6. martā dibināto LU studenšu literāro biedrību ar tādu pašu nosaukumu.

Izvērtējot izaugsmes iespējas un turpmākos attīstības virzienus, 1927. gada 25. novembrī studenšu literārās biedrības locekļu vairākums balsoja par korporācijas dibināšanu.

Lielākā daļa uzskatīja, ka tādējādi varēs piesaistīt jaunas studentes, pasargājot biedrību “no lēnas iznīkšanas”, un aizkavēs tās biedreņu aizplūšanu uz jau eksistējošām studenšu korporācijām (vairākas studentes jau bija izstājušās no biedrības un kopā ar citām studentēm nodibinājušas jaunas korporācijas: korp! Gundega, korp! Imeria un korp! Selga).

Ievērojot to, ka iniciatores biedrības pārveidošanai par korporāciju bija tās pašas, kuras 1922. gadā dibinājušas biedrību, tika nolemts, ka par studenšu korporācijas Varavīksne dibinātājām tiks reģistrētas:

1) Dr. med. Zenta Dambekalne,

2) Dr. med. Irma Dambekalne,

3) Cand. hist. Austra Dāle,

4) Cand. hist. Angelika Gailīte.

Jaundibinātajai studenšu korporācijai Varavīksne no biedrības līdzi nāca literāras tradīcijas, bet korporācijas uzbūves un veidošanas darbs bija jāsāk no sākuma: jāizstrādā un jāapstiprina statūti, korporācijas krāsas (trikolors) - zils, zelts, violets un komāns (dokuments, kurā ietverti un definēti galvenie principi, mērķi, pārvaldes orgāni, ārējās nozīmes, pienākumi, tradīcijas). Komāna izstrāde notika balstoties uz pirmās latviešu studenšu korporācijas „Daugaviete” komāna paraugu un padomiem.

Jau no 1927. gada 25. novembra pastāvēja filistru biedrība.

Par Korporācijas devīzēm tika izvēlētas: “Darbam, dailei, vienībai!”, “Vitam impendere vero!” (Dzīvi veltīt patiesībai).

Korporācijai „Karoga dziesmu" radīja tās vārdu autore g!fil! Elza Stērste un mūzikas autors prof. Jāzeps Vītols.

No dibināšanas brīža korporācija realizēja aktīvu darbību. Notika audzināšanas, dziesmu (kantu), deju stundas, literārie vakari u.c. akadēmiska rakstura un saviesīgi pasākumi.

Skaits

1940. gadā Latvijā jau bija 249 varavīksnes.

Par goda filistriem (goda locekļiem) līdz 1940. gadam tika uzņemti: rakstniece Anna Brigadere, dzejniece Elza Stērste, māksliniece Ellija Rozentāle (mākslinieka Jaņa Rozentāla kundze), teātra un literatūras kritiķe Paula Jēgere-Freimane, sabiedriskā un kultūras darbiniece Frīda Olava (mācītāja Viļa Olava kundze), Dr. iur. Hermanis Albāts, Dr. paed. Longins Ausējs, prof. Ernests Birkhans, prof. Roberts Krimbergs, prof. Kārlis Kundziņš, prof. Kārlis Strautbergs, prof. Ernests Paukuls.

Konventa dzīvoklis

Iesākumā korporācijas iekšējā dzīve norisinājās dažādās telpās, kādu brīdi pat goda filistres Ellijas Rozentāles viesistabā. Ar laiku konventa dzīvoklis tika iekārtots īrētās telpās: Studentu klubā - Valdemāra ielā 69-12, kopš 1934.gada Brīvības ielā 93-8 un 1940. gada jūnijā Ausekļa ielā.

1940-1991

Okupācijas/ Padomju Latvijas periods

1940. gadā Padomju Savienībai okupējot Latviju, būtiski izmainījās visa Latvijas iedzīvotāju dzīve. Izmaiņas skāra arī korporācijas - tās tika slēgtas, īpašumi un inventārs atsavināti, dokumenti bija jānodod.

Arī korporācijas Varavīksne darbība tika izbeigta 1940. gada 18. jūlijā.

Sekojošie Otrā pasaules kara gadi Varavīksnes saimē, tāpat kā visā latviešu tautā, cirta dziļas un sāpīgas rētas. Represijām tika pakļautas daudzas Varavīksnes un to ģimenes locekļi: aresti vai izsūtījums uz Sibīriju, aizliegums strādāt vai studēt izvēlētajā profesijā utt. 1944. gadā daudzas devās bēgļu gaitās uz rietumiem.

Kara laikā, Latvijai esot zem vācu okupācijas varas, varavīksnes vēl pulcējas uz gada svētkiem 1942. gadā un 1943. gadā. Bet pēc otrā pasaules kara beigām, Latvijai paliekot zem padomju okupācijas varas, tas vairs nebija iedomājams - korporāciju aizliegums saglabājās.

Varavīksnes Latvijā klusi uzturēja un saglabāja tikai savstarpējos kontaktus. Personīga rakstura tikšanās, savstarpēja palīdzība, aizgājēju izvadīšana zili zelta violetiem ziediem, sarakste ar trimdiniecēm - tāda bija Latvijā palikušo varavīkšņu iespējamā darbība. 

1944 – mūsdienas

Emigrācijas periods

Pēc kara bēgļu gaitās uz Rietumiem devušās varavīksnes uzsāka sazināšanos un Vācijā, Eslingenā 1947. g. 26. maijā tika atjaunota korporācijas darbība. Eiropā tika apzinātas 78 varavīksnes, no kurām 1949-50.gadā lielākais vairums izceļoja uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Korporācijas kontakti, morālais un arī praktiskais atbalsts bija ļoti noderīgs tieši bēgļu gaitu sākumposmā. Tika izveidots savstarpējs palīdzības fonds, kam līdzekļi tika gūti no brīvprātīgām iemaksām.

Arī vēlāk korporācija trimdā bija viena no tām populārajām vietām, kur latviešiem pulcēties, uzturot savu identitāti un kopjot tradīcijas. Trimdā korporācijām iezīmējās savas īpatnības: veidojās vairākas kopas, jo cilvēki tika izkaisīti pa dažādām valstīm vai dažādām pilsētām.

Varavīksnei trimdā izveidojās sekojošas kopas: Ņujorkas, Toronto, t.s. Vidusamerikas (kopai bijuši dažādi nosaukumi: Klīvlandes, Mičiganas-Ohaijo, Ziemeļamerikas vidējo apgabalu) un Bostonas kopa.

Sanākšanas notika nevis konventa dzīvokļos (jo tas prasīja lielus līdzekļus un to tikai ar laiku varēja atļauties lielākās korporācijas), bet privātās vai labākajā gadījumā īrētās telpās.

Ņujorkas kopa sākumposmā kļuva koordinācijas centrs, kas apzināja varavīksnes un aicināja tās aktīvam darbam

1953. gadā tika iesvētīts karogs un emigrācijā pirmo reizi tika uzņemtas jaunas locekles. 1954. gadā tika atmiņā restaurēts un no jauna izstrādāts komāns, statūti un tradīcijas.

1956. gadā sāka izdot korporācijas žurnālu “Varavīksnes lokā”.

1967. gada 25. novembrī tika iesvētīts atjaunotais vapenis, kas vēlāk 2002. gadā tiks nodots Latvijas konventam.

Arī turpmākos gadus Ņujorkas kopa saglabāja savu aktivitāti.

Par emigrācijas ziedu laikiem var minēt pirmos 20 gadus no korporācijas atjaunošanas ārpus Latvijas:
1953. gads (tiek uzņemtas pirmās meitenes) līdz 1973. gadam (kad iestājās pēdējais lielais coetus (16 meitenes)).

2009. gadā korporāciju saraktos minētas 90 aktīvas varavīksnes visā trimdas pasaulē.

Ar Latvijas neatkarības atjaunošanu sākās trimdas varavīkšņu palīdzība Latvijas kopas izveidei - gan tradīciju un komāna izstrādē, gan tīri praktiskā ziņā - piemēram, regāliju sagādē, kā arī finansiāla rakstura jautājumu risināšanā, piemēram, kopējais lielais darbs - 2006-2009. gads - ziedojumi konventa dzīvokļa remontam.

1989 – mūsdienas

Korporācijas atjaunošana Latvijā.

Mūsdienu periods

Atjaunošana

Korporācija Varavīksne Latvijā tika atjaunota 1989. gada 29. novembrī. To atjaunoja 18 varavīksnes un varavīkšņu radinieces (tās, kuru mammas, vecmammas vai radinieces bija darbojušās korporācijā).

1989. gada 15. decembrī studenšu korporācija Varavīksne tika likumīgi atzīta pie Latvijas Universitātes.

1991. gadā korporācija Varavīksne svinēja 100 semestru atceres svētkus, kad 20 varavīksnēm, kuras ar korporāciju bijušas saistītas vismaz 50 gadus jeb simts semestrus, tika piešķirts zelta cirķelis un zelta filistres nosaukums.

1992. gada 27. novembrī tika iesvētīts korporācijas Varavīksne karogs.

Varavīksne iekļāvās Studenšu Prezidiju Konventā - kur prezidēja 1996./1997.m.g. un 2008/2009.m.g.

2001. gada 16. janvārī atjaunoja Filistru biedrību.

Korporācijas ikdienas dzīve Latvijā atsākas pēc ierastajām tradīcijām, ko atjaunot palīdzēja gan esošās korporantes, gan trimdas varavīksnes. Pamazām radās arī jaunas tradīcijas.

Eksternie pasākumi

Lai veicinātu visu korporāciju locekļu draudzību un popularizētu sportiskas aktivitātes, varavīksne bija korporāciju vasaras sporta spēļu iniciatore un organizatore no 1998-2001. gadam.

Savukārt, popularizējot teātra mākslu, no 1995. g. korporācija Varavīksne organizē korporāciju Teātra festivālu, kurā var piedalīties visas korporācijas ar lugām, kuru vērtēšanā tiek iesaistīta profesionāla žūrija.

Skaits

Jau 1990./91. m. g. beigās Latvijā bija 53 varavīksnes, no tām 21 locekle, kuras tika uzņemtas korporācijā līdz 1940. gadam.

2015.gadā Latvijā ir 116 varavīksnes.

Goda filistri

Pēc 1989. gada par goda filistriem ir uzņemti: arhitekts Atis Rozentāls un viņa kundze Vija Tuma, aktrise Vera Singajevska, mūziķi - pianiste Inta Villeruša un čellists Māris Villerušs, J. Akuratera muzeja vadītāja Rūta Cimdiņa, rakstniece, tulkotāja, diplomāte Anna Žīgure (goda filistres Elzas Stērstes mazmeita),
k! Fraternitas Lettica fil! Pēteris Bolšaitis , V/A Rakstniecības, teātra un mūzikas Raiņa un Aspazijas mājas vadītāja Gaida Jablovska un kultūras darbiniece Silvija Raikova.        

Konventa dzīvoklis

No atjaunošanas brīža 17 gadus korporācija iekšējo dzīvi organizēja dažādās telpās. Konventiem un literārajiem vakariem telpas tika īrētas Radioamatieru klubiņam piederošajā pagrabiņā (ieeja no Marijas ielas), korp! fr! Lettica mājā Lāčplēša ielā 1, Kultūras Fonda telpās Basteja bulvārī 12, Arhitektu namā Torņu ielā 11, korp! Dzintra dzīvoklī Valdemāra ielā 67.

Taču sapnis par savu konventa dzīvokli bija. No 2005. gada šim sapnim varavīksnes sāka vākt ikmēneša mērķmaksājumus un ziedojumus.

Kopš 2006. gada jūlija, pateicoties s!k! Varavīksne zelta filistres Īras Bolšaitis un goda filistra Pētera Bolšaiša dāvinājumam, s!k! Varavīksne ieguva savas mājas Rīgā - Baznīcas ielā 39-2A. 

Pēc remontperioda un paralēlas dzīvošanas 2009. gada 15. maijā oficiāli tika atklāts korporācijas Varavīksne konventa dzīvoklis. 2012. gada novembrī konventa dzīvoklis tika iesvētīts (mācītāja Vaira Bitēna).

Aktuālais

Ar piecu gadu intervālu plaši tiek svinēti korporācijas dibināšanas gadskārtas atceres pasākumi, kas parasti ietver šādus pasākumus: vēsturei veltīts literārais vakars, dievkalpojums baznīcā, svinīgais akts LU un jubilejas balle. 1992. gadā – tika atzīmēta 65. gadskārta, 1997. gadā – 70. gadskārta, 2002. gadā – 75. gadskārta, 2007. gadā – 80. gadskārta, 2012. gadā – 85. gadskārta. 2017. gada rudenī tika nosvinēta s!k! Varavīksne 90. gadskārta.

Ar 2009./2010. akadēmisko gadu s!k! Varavīksne darbojas arī Jelgavā, uzņemot Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošās jaunietes. Ar Jelgavas studentu korporāciju Frat! Imantica tika noslēgta vienošanās par viņu konventa mājas telpu izmantošanu, līdz ar to s!k! Varavīksne var organizēt Jelgavā literāros vakarus, viesu vakarus, deju stundas un citas korporācijas aktivitātes. Varavīksnes piedalās arī  LLU un Jelgavas pilsētas pasākumos. s!k! Varavīksne biedres darbojas gan korporāciju deju kopā Marmale, gan S!P!K! korī.

2016. gadā varavīksnes organizēja jau 20. Studentu un studenšu korporāciju Teātra festivālu.
2018. gadā varavīksnes organizēja jau 22. Studentu un studenšu korporāciju Teātra festivālu.