Arhīvs

Latvijas Simtgades svētku notikumi ir aizvadīti un Latvijas dzimšanas dienas godināšanā un svinēšanā piedalījās arī s!k! Varavīksne pārstāves.

S!P!K! t/l sen! fil! Ingas Oses uzruna:

Labrīt, akadēmiskā saime!

Simts – daudz cilvēka mūžam.

Bet cik simts ir valstij?

Tas vairs nav bērns, kas sper pirmos soļus.

Varbūt tas ir pusaudzis, kas dusmās cirtīs durvis, ja mamma neiedos tik, cik gribas, vai tētis neatļaus prasīto.

Varbūt tā ir līgava ar skaistu pūru, pēc kuras rokas tīko daudzi precinieki.

Bet varbūt simts arī valstij jau ir pieredzes bagāts mūžs: dāma ar vairākiem diplomiem, kam nu ir laiks visas durvis vērt nebaidoties.

Varbūt simts valstij ir vēl cita seja, vēl cita šķautne. Bet šorīt es gribētu mums visiem novēlēt ieskatīties tai acīs un pieņemt. Pieņemt nenosodot!

Mana Latvija droši vien ir tas spurainais pusaudzis, kam neatkarība ir, bet atbildības sajūta vēl jāpamācās. Tomēr ceļš uz mērķi jau ir pareizais.

Varbūt Tava ir tā cimperlīgā līgava, kam negribas atzīt savu izvēļu sekas.

Vai varbūt Tava Latvija ir ar dažādu krāsu karogu pieredzi, kam līdzi nāk smagie, asiņainie gadu desmiti, aizliegumu pieredze, spīts un izdzīvošanas māksla, kas dara stipru. Tad atliek vien nomest pelēko bārenītes villaini un spoži uzmirdzēt pasaules kartē, kur tā būs izcila starta platforma un iespēju zeme Taviem sasniegumiem.

Lai vai kāda ir Tava Latvija – ieskaties tai šorīt acīs un pieņem Savējo kā vismīļāko, lai nekad nav jādala – es mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti.

Jo  mīlēt tomēr ir darbības vārds, tāpēc: Dievs, dod mums vienmēr iespēju un spēku šo darbu darīt ar prieku!

Dievs, svētī Latviju!

Varavīksnes 18. novembra gājienā